Uztura bagātinātāji

Apmierināts

Ievads

Uztura bagātinātāji ir definēti nozares tiesību aktos (Direktīva 2002/46/EK, kas ieviesta ar 2004. gada 21. maija likumdošanas dekrētu, 169. punkts) kā "pārtikas produkti, kas paredzēti parastā uztura papildināšanai un ir koncentrēts uzturvielu avots, piemēram, vitamīni un minerālvielas, vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši, bet ne tikai, aminoskābes, neaizstājamās taukskābes, šķiedrvielas un augu izcelsmes ekstrakti, gan atsevišķi, gan vairāku savienojumu, iepriekš dozētā veidā'.

Parasti uztura bagātinātājus pārdod kapsulās, tabletēs, pulveros paciņās, flakonos un tamlīdzīgi, un, pamatojoties uz to sastāvu, tie var palīdzēt uzlabot veselības stāvokli un veicināt regulāru organisma darbību.

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti un kā tādi:

  • tie nevar lepoties ar ārstnieciskām īpašībām vai spēju novērst un izārstēt slimības (marķēšana, prezentācija un reklāma) (lasiet mānīšanu)
  • uz tiem attiecas pārtikas drošības noteikumi

Ražošana un mārketings

Lai garantētu produktu drošumu un pareizu informāciju patērētājiem, pirms uztura bagātinātāja laišanas tirgū ir jāsazinās (paziņojums) Veselības ministrijai, kura izvērtē tā atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem Uztura bagātinātāji, kas iztur š. verifikācijas procedūra ir iekļauta reģistrā ar īpašu kodu, ko var norādīt uz etiķetes.Paziņoto piedevu reģistru iespējams apskatīt tieši Veselības ministrijas interneta portālā: meklēšanu var veikt pēc produkta vai pēc ražošanas uzņēmuma.

Turklāt valsts uzņēmumiem, ko izmanto uztura bagātinātāju ražošanai un/vai iepakošanai, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja. Lai nodrošinātu atbilstošu šo produktu kvalitātes un drošības līmeni, Veselības ministrija 2018. gada novembrī publicēja Uztura bagātinātāju labas ražošanas prakses ieteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tehniskās indikācijas, kas atbilst apstrādes rūpniecības specifiskajām vajadzībām.

Veselības ministrijas portālā iespējams iepazīties ar Uztura bagātinātāju ražošanai un/vai fasēšanai atļauto uzņēmumu sarakstus.

Ministrijas vadlīnijas

Veselības ministrija ir izdevusi ministru pamatnostādnes (LGM), kas satur noteikumus, kas attiecas uz turpmāk uzskaitītajām uztura bagātinātāju kategorijām, attiecībā uz aspektiem, kas nav saskaņoti Eiropas līmenī:

  • vitamīnu un/vai minerālsāļu piedevas, par kuriem ir ziņots par maksimāli pieļaujamo iemaksu līmeni
  • piedevas ar probiotikām, prebiotikām un simbiotikām, par kuriem ir ziņots par īpašiem noteikumiem saistībā ar to izmantošanu zarnu floras līdzsvarošanai
  • mazkaloriju diētu palīglīdzekļi svara samazināšanai, kam ir norādīti kritēriji, kas attiecas uz pareizu marķējumu un reklāmu
  • piedevas ar citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku efektu, ietver uzturvielas, izņemot vitamīnus un minerālvielas, ko atļauts lietot uztura bagātinātājos (piemēram, aminoskābes, flavonoīdus, izoflavonus, šķiedrvielas, taukskābes). Ja noteikts, atļautās uzņemšanas robežas ir norādītas arī ar dienas devu un papildu brīdinājumiem
  • piedevas, kuru pamatā ir augu izcelsmes vielas un preparāti ("botāniskie produkti"), to izmantošanu pašlaik reglamentē ministrijas 2018. gada 10. augusta dekrēts. Termins "botāniskie izstrādājumi" attiecas uz:
    • dārzeņu sastāvdaļavai "augu drogas" vai viss augs vai tā daļas (vesels, gabalos vai sagrieztas) neapstrādātā veidā, parasti žāvētas
    • dārzeņu preparāts ko iegūst, pakļaujot augu sastāvdaļu dažādai apstrādei (piemēram: ekstrakcija, destilācija, presēšana, frakcionēšana, attīrīšana, koncentrēšana, fermentācija, samalšana un pulverizēšana)

Ministra rīkojuma 1. pielikumā ir sniegts to augu vielu un preparātu saraksts, kurus atļauts lietot uztura bagātinātājos, un sniegtas konkrētas norādes par prasībām, kas jāveic, lai atbalstītu to drošību un paaugstinātu patērētāju aizsardzības līmeni.

Ir svarīgi precizēt, ka jebkurai vielai, lai to varētu izmantot uztura bagātinātājā, kā pierādījumu tās nekaitīgumam, Eiropas kontekstā ir jābūt izmantotai atbilstošos daudzumos līdz 1997. gada 17. maijam. Ja šīs prasības nav, viela ir uzskatīja a jauna sastāvdaļa vai a jauns pārtikas produkts (jauns ēdiens), un tā lietošanai ir nepieciešama iepriekšēja atļauja Eiropas līmenī (ES Regula 2015/2283).

Pareiza uztura bagātinātāju lietošana

Uztura bagātinātāji ir izstrādāti lietošanai atsevišķās situācijās, piemēram, barības vielu trūkuma vai paaugstinātas nepieciešamības gadījumā, lai veicinātu veselību un labsajūtu.

Lai šo produktu lietošana būtu droša un lietderīga, ir nepieciešamas zināšanas par to darbību un īpašībām, un tas jādara apzināti un informēti. Ir svarīgi atcerēties, ka:

  • uztura bagātinātājus nekad nevajadzētu uzskatīt par daudzveidīga un sabalansēta uztura vai veselīga dzīvesveida aizstājēju
  • pirms piedevas lietošanas iepriekš jākonsultējas ar savu ārstu, ja:
    • jums nav laba veselība vai jūs ārstējaties ar zālēm, jo ​​var parādīties nevēlama iedarbība un dažādu vielu mijiedarbība
    • tiek uzskatīts, ka kopā jālieto vairāki uztura bagātinātāji
  • nodarbinātība paredzēta mazaizsargātām iedzīvotāju grupām piemēram, bērniem un sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā
  • uztura bagātinātājus nedrīkst lietot ilgstoši vai devās, kas pārsniedz uz etiķetes ieteiktās
  • uzmanieties no piedevām, kas pieejamas ārpus parastajiem komerciālajiem kanāliem kā, piemēram, internets
  • nevēlamu vai negaidītu blakusparādību gadījumā jāpārtrauc tā lietošana un jāinformē ārsts vai farmaceits. Iedzīvotāji un veselības aprūpes speciālisti var ziņot par iespējamo blakusparādību pa faksu Istituto Superiore di Sanità (ISS) fitouzraudzības sistēmai. Ziņojuma veidlapu var lejupielādēt no ISS Sabiedrības veselības epidemioloģijas portāla (Epicenter). . No 2018. gada pārskatu var izveidot arī tiešsaistē, pieslēdzoties vietnei VigiErbe, ievērojot norādījumus

Padziļināta saite

Veselības ministrija. Uztura bagātinātāju reģistrs

Veselības ministrija. Mārketings / ražošana, prasības

Veselības ministrija. Uztura bagātinātājos atļautā vitamīnu un minerālvielu ikdienas deva (2019. gada pārskatīšana)

Veselības ministrija. Vadlīnijas par probiotikām un prebiotikām (pārskatītas 2018. gada martā)

Veselības ministrija. Ieteikumi par uztura bagātinātājiem, kas piedāvāti kā palīglīdzekļi diētām svara kontrolei vai svara samazināšanai (pārskatīts 2018. gada martā)

Veselības ministrija. Citas uzturvielas un citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi (2019. gada septembra pārskatīšana)

Veselības ministrija. Piedevās atļauto augu saraksts

Veselības ministrija. Dekalogs par pareizu uztura bagātinātāju lietošanu; 2019. gads

EpiCentro (ISS). Fitosuraudzība

VigiErbe

Redaktora Izvēle 2022

Emfizēma

Emfizēma

Emfizēma ir slimība, kas izraisa neatgriezeniskas izmaiņas un plaušu audu bojājumus, kā rezultātā palielinās elpošana